Maijā es izsūtīju aicinājumu jūras kopienām visā pasaulē: Uzraksti vēstuli jūrai. Devītā vēstule ir pienākusi 2025. gada 5. augustā – to raksta Madara Vīlipa no Rīgas, Latvijas. Prieks, ka vēstules jūrai pienāk arī no bibliotekāriem 💙

Čau, jūra!

Ārā beidzot ir vasara, tāda, kad ir ļoti karsts. Loģiski, ka cilvēki izmanto iespēju un dodas pie jūras. Bet man nepatīk, ka jūra ir jādala vēl ar tik daudziem cilvēkiem. Jā, tas skan ļoti egoistiski. Tas ir tāpēc, ka ar jūru man ir īpaši tuvas attiecības. Reiz tā gandrīz ir paņēmusi manu dzīvību, taču daudz vairāk reižu tā ir mani glābusi, dzirdējusi un bijusi vienīgais glābējs, kad grimstu (pa dzīvi, ne viļņos).

Tāds skarbs iesākums, taču ne jau viss ir skaisti. Skaisti ir saulrieti un saullēkti, kurus dievinu vērot pie jūras. Maģiskas ir pastaigas gar jūru jebkurā gadalaikā. Man patīk dejot, raudāt, smieties un klusēt, esot blakus jūrai. Man patīk ievērot distanci starp mani un jūru. Reti kad eju jūras teritorijā (lasīt – peldēties).

Ir vasaras sajūta. To noķēru pašā jūlija nogalē, kad atklāju peldēšanās sezonu jūrā (Rīgas jūras līcī). Ir forši atvēsināties, taču liekas, ka esmu pārkāpusi robežas un labāk apsēžos krastā un baudu.

Krāsu gamma, kuru var novērot saullēktu un saulrietu laikā ir fenomenāla. Arī pati jūra ir mainīga. Gluži tāpat kā es. Citreiz priecājos par dzīves košumu, taču ir dienas, kad vēlos noslēpties. Jūras garastāvoklis arī ir mainīgs. Nekad nezini, kāda jūra Tevi sagaidīs. Ja ilgāk esi blakus jūrai, tad redzi, kā tā mainās.

Vienu rītu bija iespēja redzēt saullēktu pie jūras! Atnācu 5 no rīta līdz jūrai un gaidīju. Pacietīgi un mierpilni baudot mierīgo jūru. Apkārt klusums. Ir plkst. 5.15 un saule nav aususi, lai arī mākoņu nav tik daudz. Vilšanās sajūta? Īsti nē. Turpinu gaidīt, jo nav jāsteidzas prom. Pēc kāda laika tomēr saproti, ka aiz mākoņiem kaut kas sarkans sāk parādīties.

Pacietību un mieru, tajā pašā laikā haosu un tumsu var sastapt jūrā. Esiet piesardzīgi 🙂

Čau, jūra! (Šo saku ikreiz, kad satiekos un atvados no jūras.)

Madara Vīlipa
2025. gada 2. augusts

Lasi visas vēstules jūrai
Lasi pirmo 7 vēstuļu apkopojumu
Raksti man, ja vēlies atsūtīt savu: beachbooksblog@gmail.com

In May, I sent out an invitation to sea communities all around the world: Write a letter to the sea. The ninth letter arrived on August 5, 2025 – written by Madara Vīlipa from Riga, Latvia. It’s nice that letters to the sea also come from librarians 💙

Ciao, Sea!

Outside, it’s finally summer – the kind of summer when it’s really hot. Naturally, people take the chance to go to the sea. But I don’t like having to share the sea with so many others. Yes, that sounds very selfish. That’s because I have a very special and close relationship with the sea. Once, it almost took my life, but far more often it has saved me, listened to me, and been my only rescuer when I was drowning (in life, not in waves).

A rather harsh beginning, but not everything is beautiful. Beautiful are the sunsets and sunrises, which I adore watching by the sea. Magical are the walks along the shore in any season. I like to dance, cry, laugh, and be silent beside the sea. I like keeping a distance between me and the water. I rarely go into the sea’s territory (read: swim).

The summer feeling – I caught it at the very end of July when I opened the swimming season in the sea (the Gulf of Riga). It’s nice to cool down, but I feel like I crossed a boundary, and it’s better to sit on the shore and enjoy it.

The color palette you can see at sunrise and sunset is phenomenal. The sea itself is ever-changing. Just like me. Sometimes I rejoice in the brightness of life, but there are days when I want to hide. The sea’s mood also shifts. You never know what kind of sea will greet you. If you stay by it long enough, you can see it change.

One morning I had the chance to see the sunrise at the sea! I arrived at 5 a.m. and waited. Patiently and peacefully, enjoying the calm sea. Silence all around. It’s 5:15 and the sun hasn’t risen, though there aren’t that many clouds. A feeling of disappointment? Not really. I keep waiting – no need to rush away. After a while, you realize that behind the clouds, something red is starting to appear.

Patience and peace, but also chaos and darkness – you can encounter all of that in the sea. Be careful 🙂

Ciao, Sea! (I say this every time I meet and part with the sea.)

Madara Vīlipa
August 2, 2025

Read all letters to the sea
Read the first roundup of the first 7 letters
Write me if you want to send your own: beachbooksblog@gmail.com

Photos by Anna Iltnere / Sea Library