In May, I sent out an invitation to sea communities all around the world: Write a letter to the sea. The tenth letter arrived on August 11, 2025 – written by Jackie Verrall from Shoreham, West Sussex, England. Jackie is the creator of another letter-filled project – pen pal club www.letterinthepost.com.

August 2025

from one part of the ocean to another

It’s night time and practically a full moon – but not quite! The moon is orange and sending its wonderful opaque light down onto your murky inky waters. It’s so beautiful. Because we can see the moon, I can see the magical wind farms – seven miles out – and twinkling in the night to remind me I am not alone. These magnificent structures, buried under the sea have allowed for the return of kelp and plankton and now many more fish inhabit these shores. We are lucky.

Is this, I wonder, the reason for the arrival of dolphins, who dance in a close network just beneath the sea. Close to me – but hiding. (I wait to spot them one day.)

And so I drink my tea on my balcony and gaze up in love + awe.

These are my most pleasurable thoughts!

Read all letters to the sea
Read the first roundup of the first 7 letters
Write me if you want to send your own: beachbooksblog@gmail.com

Maijā es izsūtīju aicinājumu jūras kopienām visā pasaulē: Uzraksti vēstuli jūrai. Desmitā vēstule ir pienākusi 2025. gada 11. augustā – to raksta Jackie Verrell no Šorehemas, Rietumsaseksas, Anglijā. Džekija ir citas ar vēstulēm piepildītas ieceres autore – sarakstes kluba www.letterinthepost.com dibinātāja.

2025. gada augusts

No vienas okeāna daļas citai.

Ir nakts un gandrīz pilnmēness – bet tomēr ne gluži. Mēness ir oranžs un lejup uz tavām tumšajām, tintes melnajām ūdens dzīlēm sūta savu brīnišķīgo, necaurspīdīgo gaismu. Tas ir tik skaisti. Tā kā spīd mēness, es redzu arī maģiskos vēja parkus – septiņas jūdzes tālumā – nakts tumsā mirgojam, atgādinot man, ka neesmu viena. Šīs varenās būves, kas ieraktas zem jūras, ir ļāvušas atgriezties brūnaļģēm un planktonam, un nu pie šiem krastiem mājo daudz vairāk zivju. Mums ir paveicies.

Vai tieši tas, es brīnos, ir iemesls, kādēļ šeit ir ieradušies delfīni, kas dejo ciešā pulkā zem ūdens virsmas? Tik tuvu man – un tomēr slēpdamies. (Es gaidu dienu, kad viņus ieraudzīšu.)

Un tā es dzeru savu tēju uz balkona un raugos augšup – mīlestībā un apbrīnā.

Tās ir manas visbaudāmākās domas!

Lasi visas vēstules jūrai
Lasi pirmo 7 vēstuļu apkopojumu
Raksti man, ja vēlies atsūtīt savu: beachbooksblog@gmail.com

Foto: Anna Iltnere / Jūras bibliotēka