My true treasure chest is footnotes, acknowledgment sections, and bibliographies. At the very beginning of the Sea Library, these were my main ways of discovering sea-themed books and writers outside the algorithms. I still dive into them the way Moomin once dove after white pebbles, imagining they were pearls. I especially love reading acknowledgments. The people an author thanks must be very special in their lives. If someone mentioned has inspired the author, I always look them up. These are beautiful connections – invisible threads – from book to book, from one writer or artist or scientist to another.

Lately, I’ve stumbled upon my own name twice, which has been truly weird and wonderful at the same time.

One instance is in the absolutely gorgeous and wise book Looking Down at the Stars by Christina Riley, published in November. This is a book that is equal joy of reading it and also just holding it, the weight and size is just perfect. One of the loveliest books I’ve ever held.

The other I found yesterday while gathering material for my upcoming book on other sea-related libraries and archives. In an interdisciplinary volume Penal Systems of the Sea: A Plaidoyer for a Research, published a year ago, including studies and notes collected following the meeting held at the University of Urbino Carlo Bo, Urbino, Italy, May 24th, 2024. I discovered a very useful footnote packed with sea-related bookshops, libraries, and – there it was – the Sea Library, too. On page 160 you can read: “Also these institutions, such as Anna Iltnere’s Sea Library in Jūrmala, Latvia, a family collection that is gaining worldwide fame, attest to the widespread interest in the study of the sea.”

I am very happy to know that my lovely sea beast is being recognized and can reach potential readers both near and far.

Mana īstā dārgumu lāde ir zemsvītras piezīmes, pateicību lappuses un bibliogrāfijas. Jūras bibliotēkas pašā sākumā tās bija galvenais avots, kā atradu tās grāmatas un autorus par jūru, kas slēpās ārpus algoritmu ieteikumiem. Joprojām te bieži ienirstu kā Mumins, kad nira pēc baltajiem oļiem, iztēlodamies, ka tie ir pērles. Īpašu prieku man sagādā pateicību lasīšana: cilvēki, kuriem autors saka paldies, parasti ir īpaši nozīmīgi viņa dzīvē. Ja kāds minēts kā iedvesma, es to vienmēr uzmeklēju. Tās ir skaistas, neredzamas pavedienu saites no grāmatas uz grāmatu, no viena rakstnieka, mākslinieka vai zinātnieka uz nākamo.

Pēdējā laikā divreiz esmu uzdūrusies pati savam vārdam, un tas ir bijis vienlaikus dīvaini un mīļi.

Vispirms atradu to Kristīnas Railijas izcili gudrajā un skaistajā grāmatā Looking Down at the Stars, kas iznāca novembrī. Tā ir grāmata, kas priecē gan lasīšanas procesā, gan vienkārši turot to rokās – tās formāts un svars ir absolūti perfekti. Viena no skaistākajām grāmatām, ko jebkad esmu turējusi.

Otru reizi savu vārdu ieraudzīju vakar, meklējot materiālus savai topošajai grāmatai par citām ar jūru saistītām bibliotēkām un arhīviem. Starpdisciplinārajā krājumā Penal Systems of the Sea: A Plaidoyer for a Research, kas iznāca pirms gada un apkopo pētījumus un piezīmes pēc tikšanās Urbīno Universitātē “Carlo Bo” Itālijā 2024. gada 24. maijā, uzdūros ļoti noderīgai zemsvītras piezīmei ar jūras tematiskajām grāmatnīcām un bibliotēkām – un tur bija minēta arī Jūras bibliotēka. 160. lappusē lasāms: “Arī šīs institūcijas, piemēram, Annas Iltneres Jūras bibliotēka Jūrmalā, Latvijā – ģimenes kolekcija, kas gūst atpazīstamību visā pasaulē –, apliecina plašo interesi par jūras izpēti.”

Man ir liels prieks zināt, ka mans mīļais, zvīņotais, mītiskais jūras briesmonis tiek pamanīts un var vēl vieglāk sasniegt potenciālos lasītājus gan tuvu, gan tālu.

Foto: Anna Iltnere / Jūras bibliotēka