Melkersonu ģimene izdomāja uz vasaru noīrēt mājiņu kādā no Zviedrijas salām – bērni varēs atpūsties un tēvs rakstīt. Lai arī sākumā Melkera visi četri bērni ir skeptiski par tēva ideju, bet, ieraudzījuši salu, savu jauno sarkano divstāvu vasarnīcu un iepazinuši savus jaunos kaimiņus, viņi saprot, ka šo var dēvēt par sapņu piepildījumu.

“Pagāja diezgan ilgs laiks, kamēr suns un bērni, un mencas un tīkli, un peldkostīmi un mugursomas beidzot tika iekrauti laivā. Tikmēr migla vēlās tuvāk. Lieli bezveida miglas vāli vēlās šurp no jūras, un bērni nebija aizbraukuši necik tālu no šēras, kad jau bija ievīstīti mīkstās, pelēkās, vilnainās skavās. “Ir tā, it kā sapņotu,” Juhans ieteicās.”

Astrīda Lindgrēna “Mēs – Sālsvārnas salas vasarnieki”. Oriģinālā izdota 1964. gadā. No zviedru valodas tulkojusi Elija Kliene. Vāku zīmējis Viesturs Grants. Latviski izdota izdevniecībā “Liesma” 1970. gadā. Dāvana bibliotēkai no Marijas Leskavnieces ❤️

Foto: Anna Iltnere / Jūras bibliotēka